Интернет /Латвия/. Реферат. Другое.
⚡ 👉🏻👉🏻👉🏻 ИНФОРМАЦИЯ ДОСТУПНА ЗДЕСЬ ЖМИТЕ 👈🏻👈🏻👈🏻
Вы можете узнать стоимость помощи в написании студенческой работы.
Помощь в написании работы, которую точно примут!
Похожие работы на - Интернет /Латвия/
Скачать Скачать документ
Информация о работе Информация о работе
Скачать Скачать документ
Информация о работе Информация о работе
Скачать Скачать документ
Информация о работе Информация о работе
Скачать Скачать документ
Информация о работе Информация о работе
Скачать Скачать документ
Информация о работе Информация о работе
Скачать Скачать документ
Информация о работе Информация о работе
Скачать Скачать документ
Информация о работе Информация о работе
Нужна качественная работа без плагиата?
Не нашел материал для своей работы?
Поможем написать качественную работу Без плагиата!
INTERNETA TIRGUS VISPÂRÇJS
RAKSTUROJUMS
Ja jûs
ðodien jautâtu cilvçkiem, kâpçc viòi lieto
telefonu, lai sazinâtos ar draugiem, vai kâpçc viòi
skatâs televizoru, lai izklaidçtos, viòi paskatîtos
uz jums kâ uz jukuðu. Mçs nedomâjam par telefonu,
televizoru vai maðînu kâ par dîvainîbâm.
Ðîs lietas ir kïuvuðas par tik neatòemamâm
dzîves sastâvdaïâm, ka tâs vairs netiek
îpaði ievçrotas, kur nu vçl pieminçtas.
Tâdâ
paðâ veidâ desmitgades laikâ neviens neievçros Internetu .
Tas vienkârði kïûs par neatòemamu dzîves
daïu. Par refleksu kïûs ieiet Internetâ , lai
iepirktos, mâcîtos, izklaidçtos un sazinâtos, tikpat
dabiski, kâ ðodien pacelt telefona klausuli, lai parunâtu ar
kâdu.
Tirgus - vieta,
kur satiekas potenciâlais pircçjs ar potenciâlo
pârdevçju.
Katrai
kompânijai ir jânosaka savs mçría tirgus. Interneta
piedâvâtâju mçría tirgus ir
patçriòa tirgus.
Patçriòa
tirgus dalîbnieki ir fiziskas un juridiskas personas, kas pçrk
preces un pakalpojumus savu vajadzîbu apmierinâðanai.
Interneta pakalpojumu sniedzçju
kompâniju mçría tirgu var iedalît divâs
nosacîtâs grupâs: fiziskâs personas un juridiskâs
personas. Savukârt katru no tâm var iedalît vçl
sîkâk. No privâtpersonu vidus kâ potenciâlie Interneta
pakalpojumu patçrçtâji visstingrâk
iezîmçjas biznesa cilvçki, kuriem tas ir nepiecieðams
darba attiecîbu kârtoðanai ( e-pasts ), un studenti
(skolçni), kuri Inetrnetu izmanto mâcîbâs un
izklaidei. No juridisko personu vidus izceïas lielâs
kompânijas, kuras Inetrnetam caur Pastâvîgo
pieslçgumu pievieno savus lokâlos datortîklus gan
saziòai ar ârpasauli, gan arî kompânijas
iekðienç, mazâs kompânijas savukârt izvçlas
Inetrneta iezvanpieejas pakalpojumus, visbieþâk, e-pasta
izmantoðanai. Vçl ir jâpiemin, ka Latvijâ
ðobrîd cilvçki sâk izprast www lapu lielo
nozîmi, lai tâs uzturçtu, ir nepiecieðams Interneta
pieslçgums.
Internets ir pakalpojums, kas ðobrîd
ïoti strauji ienâk Latvijas tirgû; to nosaka nemitîgi
augstoðais pieprasîjums pçc tâ.
Tirgus
izpçtes prognozes râda, ka lîdz 2000. gadam Interneta
lietotâju skaits Latvijâ sasniegs 10’000.
Mârketinga
pçtîjumu firma “Data Serviss” veikusi pçtîjumu par Interneta
lietoðanu lielâkajos Rîgas uzòçmumos.
Ðobrî Internetu izmanto 79% Rîgas lielâko
uzòçmumu, liecina pçtîjuma rezultâti.
Savukârt no tiem uzòçmumiem, kuri paðlaik vçl
neizmanto Internetu , 40% plâno iegût pieslçgumu
lîdz 1998. gada beigâm. Tas nozîmç, ka arî
ðî gada laikâ turpinâsies tikpat dinamiska
uzòçmumu pieslçgðanâs Internetam ,
kâ tas bija 1997. gadâ, kad tîklam pieslçdzâs
gandrîz 1/3 paðreiz esoðo lietotâju.
Internet tirgus Latvijâ sâka
attîstîties 1991. gadâ, kad LV Net - Teleport
organizçja pirmos savienojumus ar Maskavu elektroniskâ pasta
nodroðinâðanai. Otrs lielâkais Internet pakalpojumu
sniedzçjs bija Lanet (Latvijas Matemâtikas un
skaitïoðanas institûts), kas veidojâs kâ
akadçmiskais Internet pakalpojumu sniedzçjs,
saòemot dotâcijas no Izglîtîbas ministrijas un
ârvalstu humanitârâs palîdzîbas
sniedzçjiem kâ akadçmiska iestâde.
Uz doto momentu
(novembris 1998) Latvijâ ir 35 daþâdi Internet
pakalpojumu sniedzçji vairâkâs Latvijas
pilsçtâs. Lielâkie no tiem ir: Latnet , Apollo ,
LV Net un Parks .
Pçc “Data
Serviss” sagatavotâs informâcijas, Latvijâ ir izveidojusies
situâcija, kad trîs Interneta pakalpojumu firmu grupai
pieder 49% no visa sektora. No ðiem uzòçmumiem
lielâkais ir Latnet , tam seko Parks un Lattelekom
meitas uzòçmums Apollo . Nâkamâ ir seðu
uzòçmumu grupa - LV Net , BKC , Neonet , EuNet ,
Telia un Valsts Informâcijas tîkla aìentûra
(VITA), kurai kopâ pieder 31% tirgus.
“Data Serviss”
aptaujas rezultâtâ ir noskaidrotas populârâskâs
Interneta pakalpojumu sniedzçju kompânijas. Pirmo vietu
ieòem Parks Ineternet Serviss - 56% aptaujâto
izvçlçtos tieði ðî provaidera pieslçgumu,
vispâr Parks minçts 63% gadîjumu (6,5 % respondentu
noteikti neizvçlçtos Parka pakalpojumus), otrie ir
pçdçjâ laikâ daudz reklamçtie Apollo ar
45,4% izvçïu un 59% minçðanas bieþumu. Kâ
treðâ populârâkâ kompânija atzîta Latnet ,
kuras servisu izvçlçtos 44,5%, kopçjais
minçðanas bieþums - 53%. No minçtajiem gigantiem
krietni atpaliek (taèu ieòem stabilu vietu ðajâ
tirgû) LV Net ar attiecîgi 25% un 30% izvçlçm,
zem 10% robeþas atrodas tâdas kompânijas kâ BKC ,
Telia , Neonet , Binet un citi vçl mazâk vai
vairâk pazîstami provaideri. Jâpiebilst, ka
pçdçjâ kategorijâ ietilpstoðo kompâniju
pakalpojumus respondenti drîzâk neizvçlçtos
nekâ izvçlçtos.
Popularâkais
no Interneta pakalpojumiem ir tâ sauktâ Iezvanpieeja ,
otra grupa ir Pastâvîgie pieslçgumi Izdalîto
lîniju un Radiolinku veidâ. Lîdz ar to gribam
parâdît tirgus sadalîjuma tendences Latvijas Interneta
tirgû:
Pasaulç
iepirkðanâs Internetâ ðobrîd vairs nav
nekâds jaunums, taèu Latvijas uzòçmçji sper
tikai pirmos soïus ðî trauji augoðâ biznesa
virzienâ. Pamatus veiksmîgiem darîjumiem www lapâs
ir likuði Rîgas Komercbanka , Optikom un Parks
Internet Serviss , izveidojot Latvijas Inetrnetâ elektronisko
norçíinu sistçmu ar kredîtkartçm, kas
sâka darboties 1998. gada 1. novembrî.
Ir
iespçjams izmantot arî ârvalstu kompâniju
sniegtâs norçíinu sistçmas Internetâ, ko
arî ðobrîd dara vairâki Latvijas uzòçmumi,
taèu, strâdâjot ðâdâ veidâ,
iespçjas kontrolçt veikto operâciju droðibu ir
mazâkas. Pirmkârt jau ârzemju kompânijas ir fiziski
neaizsniedzamas (atrodas tâlu), tâdçï klientam var
nâkties samierinâties ar kïûdâm vai
aizkavçðanos naudas pârvedumu operâcijâs (tas gan
gadâs ïoti reti), ja viòð netaisâs apmeklçt
attiecîgo valsti un tur cînîties par savâm
tiesîbâm. Otrkârt, datu pârraides ceïa garums ir
krietni lielâks, lîdz ar to pieaug arî sistçmas atteices
laiks ( breakdown ) un kïûdas raðanâs
iespçjas, kas uzòçmçjam var radît
ievçrojamus zaudçjumus.
Pagaidâm
Lativijas Internetâ varçs iepirkties tikai ar Visa , EuroCard
un MasterCard kredîtkartçm. Izveidojot virtuâlo kontu
Internetâ , Rîgas Komercbanka dod arî
iespçju norçíinâties ar Visa Electron
karðu palîdzîbu (tâm nav nepieciðami
depozîtnogulîjumu), kas îpaði izdevîgi var
bût studentiem. Citu kredîtkarðu pielietoðanas iespejas
nâkotnç bûðot atkarîgas no banku
savstarpçjiem lîgumiem.
Tiem
uzòçmumiem, kas ar Interneta starpniecîbu
vçlas tirgot savas preces, paði neveidojot
sareþìîtas pârdoðanas un uzskaites
sistçmas, Parks veido speciâlu e-komercijas serveri www.e-comerce.lv .
Ðis serveris ïaus izvçlçties daþâdu
sareþìîtîbas pakâpju tirdzniecîbas
shçmas, piemçram, abonçt kredîtkarðu
autorizâcijas moduli, lai varçtu pârdot basketbola fanu
kluba T-kreklus vai arî nodroðinât celtniecîbas
preèu vairumtirdzniecîbu Internetâ . Projektâ
paredzçta arî Latvijas Ineterneta lielveikala izveide,
kurâ tâpat kâ reâlos supermârketos tiks
piedâvâta daþâda profila un daþâdu firmu
raþojumi. Praktisku interesi par savas produkcijas
realizçðanas ispçjâm Internetâ esot
izrâdîjuðas apmçram 10 Latvijas firmas. Kâ
iespçjamie pirmie projekti tiek nosaukti Sex Shop (arî
lîdz ðim tajâ varçja pasûtît preci,
izmantojot Ineternetu un pçc tam samaksâjot pie preces
saòemðanas pastâ) un datorfirma EET Rîga .
Pçc mûsu domâm, lai gan ðobrîd Latvijas
Uzòçmumu interese par ðo pakalpojumu ir diezgan maza,
lîdz ar pirmo veikalu izveidoðanu Internetâ , tâ
ïoti strauji augs.
3.
PATÇRÇTÂJU UZVEDÎBU IETEKMÇJOÐIE FAKTORI.
Patçrçtâja
izvçli konkrçtajai precei ( Internetam ) ietekmç
ekonomiskie, demogrâfiskie, sociâlie un kultûras faktori,
kâ arî zinâtnes un tehnikas attîstîba
lîmenis. Ðos faktorus nevar vadît un kontrolçt, bet tie
ir jâievçro.
Kâ pirmo
faktoru grupu minçsim ekonomiskos faktorus, jo tie lielâ
mçrâ ietekmç visus pârçjos faktorus
(kultûras, demogrâfiskos u.c.), ar tiem tieði iedarbojoties uz
konfkçtâ cilvçka rîcîbu. Pie ekonomiskajiem
faktoriem varam minçt darba algas lielumu, ienâkumu lîmeni
fiziskâm personâm, kâ arî peïòas lielumu un
apgrozîjumu juridiskâm personâm, no tâ izriet
maksâtspçja.
Tâpat
ekonomiskie faktori nosaka, kâdu Interneta pieslçguma veidu
izvçlçsies patçrçtâjs, vai salîdzinoði
lçtâko Iezvanpieeju , vai arî dârgâko Pastâvîgo
pieslçgumu . No tâ var secinât, ka no ekonomiskâ
faktora tiek atvasinâts vçl viens faktors - cena. Bet tajâ
paðâ laikâ patçrçtâjam ir ïoti
grûti izvçlçties pakalpojuma sniedzçju viena veida
pieslçguma robeþâs, jo cena (arî pakalpojuma
kvalitâte) ir ïoti lîdzîgas.
Kâ
ekonomiskais faktors ir pieminâma arî inflâcija. Tâ
izpauþas ðâdi: naudas ienâkumi pieaug straujâk
nekâ darba raþîgums; cenas aug neatbilstoði produkcijas
kvalitâtes uzlaboðanai; ja cenas paliek nemainîgas,
pasliktinâs preèu kvalitâte.
Otrâ
pircçju uzvedîbu ietekmçjoðo faktoru grupa ir
demogrâfiskie faktori. Jau sâkumâ minçjâm
studentus kâ vienu no galvenajâm patçrçtâju
grupâm, tâpat arî skolas vecuma bçrni, kuri Internetu
var izmantot gan mâcîbu procesâ, gan arî izklaidei
(spçlîðu spçlçðana tîklâ,
daþâdas pïâpu lapas , IRC serveri u.c.).
Arî
vidçja gadagâjuma cilvçki salîdzinoði daudz
izmanto Internetu , taèu ðeit noteicoðais ir
iespçja âtri un çrti sazinâties (ar e-pastu un
www lapâm ), iespçja iegût
svaigâkâs ziòas (tâ saucamâs, news groups ),
mazâk atpûta un izklaide.
Treðâ
grupa ir veci cilvçki. Tie Interneto lieto ïoti maz, var teikt, ka
nelieto vispâr. Tas izskaidrojams ar to, ka Internets ir jauns
produkts Latvijas (un ne tikai) tirgû, to ir nepiecieðams apgût
un izprast, bet veciem cilvçkiem tas ir par grûtu un
sareþìîtu. Tâ jau saka, ka jaunîbâ
apgût visu jauno ir daudz vieglâk.
Jâpiemin
arî, ka iedzîvotâju skaita pieaugums, samçrs starp
dabisko un migrâcijas pieaugumu ietekmç tirgus ietilpîbu un
pieprasîjuma struktûru.
Vçl viena
demogrâfisko faktoru grupa, kas ietekmç pircçju
izvçli, ir teritoriâlâs atðíirîbas.
Cilvçki pilsçtâs Internetu lieto
nesalîdzinâmi vairâk nekâ laukos. Gluþi
vienkârði, cilvçki laukos nodarbojas ar tautsaimniecîbas
nozarçm, kur ðie âtrie sakari nav tik bûtiski, arî
izglîtîbas un informçtîbas lîmenis ir
zamâks, daþviet pat nepietiekoðs. Bez tam, Interneta
Iezvanpieeja tiek nodroðinâta pa telefona lînijâm,
kas, kâ zinâms, savukârt ir SIA Lattelekom monopols.
Ðîs telefona lînijas vietâm ir tik sliktâ
stâvoklî, ka nodroðinât Interneta pakalpojumus nav
iespçjams, pie tam, lielâkoties ðî problçma
pastâv tieði lauku rajonos.
Treðâ
demogrâfisko faktoru grupa, kas ietekmç pieprasîjuma apjomu
pçc Interneta , ir iedzîvotâju skaits
konkrçtajâ reìionâ, jo katrs iedzîvotâjs
ir potenciâls klients, tâpçc gluþi loìiski, ka
uzsâkot savu darbîbu Interneta jomâ ir
jâizvçrtç arî ðis faktors. Nav jçgas
piedâvât Internetu 3-4 cilvçkiem, jo, pat
gadîjumâ, ja tie pieslçgsies 100% apmçrâ, tas
nespçs kompensçt pat izdevumus, kas saistîti ar Interneta
uzturçðanu un apkalpoðanu.
Nâkoðâ
faktoru grupa, kas var ietekmçt patçrçtâju
uzvedîbu, ir sociâlie faktori. Tâ, piemçram, var
bût piederîba kâdai formâlai vai neformâlai
grupai, kas var ietekmçt potenciâlâ
patçrçtâja izvçli. Tâ var bût
izvçle gan attiecîbâ uz produkta izplatîtâjiem
(kurð?), gan arî attiecîbâ uz produktu kopumâ:
(pirkt vai nepirkt?).
Bez tam, pie
sociâlo faktoru grupas ir pieskaitâms, piemçram, kâdas
treðâs personas atbalsts. Pieòemsim, ka kâdai skolai
(vai citai lîdzîga raksturaiestâdei) visu laiku nebija
iespçjas izmantot Interneta piedâvâtos pakalpojumus
nepietiekoðâ tehniskâ nodroðinâjuma dçï.
Ðobrîd viòi ir saòçmuði matereâlo
atbalstu jaunu datoru veidâ no vietçjâs paðvaldîbas,
lîdz ar to rodas arî iespçja pievienoties Internetam .
Vçl var
minçt nepietiekamo informâcijas apjomu, kas arî ir
sociâls faktors.
Liela grupa
faktoru, kas ietekmç pircçju rîcîbu tirgû, ir
saistîta ar kultûras faktoriem - kultûras
attîstîbas lîmenis, reliìija, nacionâlâs
îpatnîbas.
Ar kultûras
attîstîbas lîmeni jâsaprot, jo augstâk
attîstîta valsts, jo augstâkas prasîbas prasîbas
tai pret sevi, tai skaitâ pret informâcijas iegûðanas un
apmaiòas lîdzekïiem. Ðâdâs teritorijâs
lielâku uzmanîbu pievçrsîs kvalitâtei.
Vçl
kultûras attîstîbas lîmenis var specifiski
ietekmçt cilvçku, tâpçc viòa
rîcîba arî tirgû daïçji
atðíirsies no citu rîcîbas. Katram
uzòçmumam jâzina, uz kâdu pircçju tas
orientçjas viòa kultûras attîstîbas jomâ.
Ja ðis jautâjums noskaidrots, jâatbild uz nâkamo:
kâdâ mçrâ piedâvâjamâ prece atbilst
ðim kultûras lîmenim? Lai atbildçtu uz ðiem
jautâjumiem, nepiecieðami speciâli pçtîjumi par
tirgus segmentâciju.
Un visbeidzot
pçdçjâ faktoru grupa, kas ietekmç
patçrçtâju uzvedîbu ir zinâtnes un tehnikas
attîstîbas lîmenis. Tas ietekmç jaunu preèu un
pakalpojumu veidu raðanos tirgû, tâdu preèu, kurâm
vai nu ir uzlabotas lietoðanas îpaðîbas, vai kuras ir pilnîgi
jaunas, iepriekð nebijuðas. Katrs jauns atklâjums
zinâtnç un tehnikâ var izraisît jaunu
raþoðanas nozaru raðanos.
Internets ir samçrâ jauna nozare un
izmaiòas ðajâ jomâ notiek vai ik dienas, tâpat
zinâtnes attîstîba rada jaunus Interneta
papildpakalpojumus, tâdus kâ videokonference, Internet
telefons, arî jau ievadâ pieminçtais Internet Shop .
Analizçjot
pirkðanas lçmuma pieòemðanas procesu, nepiecieðams
izpçtît, kas pieòem lçmumu par pirkðanu, to
personu tipus, kas pieòem lçmumus, un ðî procesa
pakâpes.
Preèu
pirkðanâ daþâda loma var bût ìimenas locekïiem,
kâ arî cilvçkiem, kas savstarpçji atðíiras
pçs daudzâm pazîmçm. Ja vispârina visas
iespçjamâs situâcijas, ðo lomu sadalîjums ir
ðâds:
- iniciators - kas
pirmais ierosina (kas pirmais iedomâjas) pirkt noteiktu produktu vai
pakalpojumu;
-
ietekmçtâjs - cilvçks, kura uzskatam vai padomam ir
bûtiska nozîme galîgâ pirkðanas lçmuma
pieòemðanâ;
- lçmuma
pieòçmçjs - persona, kas tieði pieòem
pirkðanas lçmumu, proti, izlemj, kâpçc, ko, kâ,
kad un kur pirkt;
- pircçjs -
persona, kas tieði pçrk;
-
patçrçtâjs - cilvçks, kas ir nopirktâs preces
vai pakalpojuma patçrçtâjs.
Tâtad,
analizçjot pirkðanas lçmuma pieòemðanas procesu,
nepiecieðams izpçtît, kas pieòem pirkðanas
lçmumu, proti izlemj, kâpçc, ko, kad un kur pirkt.
Kâds jauns
un radoðs cilvçks, teiksim, vârdâ Jânis, ir tiko
uzsâcis pavisam jaunu biznesu Latvijâ. Idejas ir lielas, bet
diemþçl rosîba neatïauj tâs realizçt
dzîvç, tâdçï ir nepiecieðams partneris ar
priekðzinâðanâm konkrçtajâ jomâ.
Kâ jau minçjâm, Latvijâ ðis bizness vçl ir
pavisam jauns, tâdçï sadarbîbas partneri ir
jâmeklç ârzemçs. Nonâcis ðâdas
problçmas priekðâ, Jânis apsvçra visas
iepçjas un nolçma, ka labâkais risinâjums ir
iegût Interneta pieslçgumu un meklçt
potenciâlos kompanjonus ar tâ palîdzîbu.
Tâ kâ
Jânis dzîvo nelielâ Latvijas pilsçtiòâ,
tad ir tikai nedaudzas vietas, kur iespçjams iegût Interneta
pieslçgumu. Jânis apsvçra, kuras ir tâs vietas, kur
ir iepçjams âtri un par saprâtîgu samaksu iegût Interneta
pielçgumu. Viòð piezvanîja arî savam draugam,
kurð jau lietoja Internetu , lai noskaidrotu, kâ tas ir
izvçlçjies ðî pakalpojuma sniedzçju.
Ðâdi
iegûta informâcija ir personska, bet pastâv vçl
trîs informâcijas avotu grupas:
-
komerciâlâ. Aplûkojot Interneta tirgu, pie
komerciâlâ var pieskaitît izplatîtâjas
kompânijas sniegto informâciju. Ðîs kompânijas
darbinieks varçs pastâstît daudz vairâk par preci
nekâ mçs to varam uzzinât no draugiem, radiem,
paziòâm. Meklçjot Interneta pieslçgumu, kuru
visdrîzâkajâ laikâ varçs izmantot biznesa
vajadzîbâm, Jânis cenâs uzzinât pieslçguma
ierîkoðanas laiku, izmaksas, apkalpoðanu un citas vairâk
vai mazâk svarîgas lietas. Firmu pârstâvji Jânim
deva vispilvîgâko informâciju, kas varçtu
palîdzçt izðíirties par labu konkrçtajam Inetrneta
izplatîtâjam.
- publiskâ.
Pie publiskâ informâcijas avota var pieskaitît baumas.
Jânis òçma vçrâ bumas, jo daudzi
paziòas neieteica viòam òemt Interneta
pieslçgumu no firmas Skrap , jo tur nemitîgi esot
problçmas ar e-pastu . Jau paðâ sâkumâ
Jânis izslçdza ðo firmu no potenciâlo Interneta
piegâdâtâju saraksta.
-
empîriskâ. Preces izmçìinâjumi, kâ
arî preces lietoðana. Jânis palûdza daþâs
firmâs, lai viòam pieðíir pâris dienu
izmçìinâjuma periodu. Daþas firmas deva
ðâdu iespçju, citas nç. Arî tas deva iespçju
novçrtçt attiecîgo kompâniju servisa lîmeni,
arî attieksmi pret klientiem.
4.3.
ALTERNATÎVU SALÎDZINÂÐANA UN MEKLÇÐANA.
Jânis
devâs uz firmâm, lai salîdziâtu cenas un iegûtu
citu, pilnîgâku informaciju, lai atrastu optimâlo variantu Interneta
iegâdei. Pirmâ firma, ko viòð apmeklçja bija Ailet ,
tad sekoja Tental , un visbeidzot Ollopa . Visâs
ðajâs firmâs piedâvâja augstas kvalitâtes Inetrneta
pieslçgumu par saprâtîgu cenu, arî apkalpoðanas
lîmenis bija pieòemams.
Aplûkojot
visus iespçjamos variantus, Jânis nlçma, ka viòð
savam biznesam Internetu òems tieði firmâ Ollopa ,
jo tâ izcçlâs pârçjo favorîtu vidû
ar visaugstâko kvalitâti vienâda cenu lîmeòa
apstâkïos. Bez tam Jânim patika klient apkalpoðanas
lîmenis ðajâ kompânijâ - veiksmîgi
noorganizçtais palîdzîbas dienesta darbs.
Pienâca
laiks Jâòa uznçmumam reâli uzzsâkt
darbîbu Latvijas tirgû. Lîdz tam laikam jau sen bija atrasti
sadarbîbas partneri visâs pasaules malâs. Vairs nebija jauztraucas
ne par izejvielâm, ne par profesionâlo palîdzîbu, ne
tehnisko nodroðinâjumu. Bizness plauka un zçla, un Jânis
bija patiesi apmierinâts ar savu toreizçjo izvçli, un tagad
Ollopa Interneta pieslçgumu rekomendç arî aviem
draugiem un paziòâm.
1. Lielas
pilsçtas (Rîga, Ventspils, Liepâja, Daugavpils,
pilsçtas ar lielu iedzîvotâju skaitu),
Mazpilsçtas
( pilsçtas, ciemati, apdzîvotas vietas).
Internetam ir nepiecieðams diezgan augsts
tehnoloìiskais attîstîbas lîmenis. Nepiecieðamîba
pçc Interneta pilsçtâs ir krietni lielâka
(studenti, daþâdas starptautiskas organizâcijas,
uzòçmumi ar sadarbîbas partneriem ârzemçs).
Iezvanîties no attâlâkâm teritorijâm
izmaksâ krietni dârgâk (kâ tâlsaruna),
tâdçï Interneta provaideri galvenokârt
orientçjas uz pirmo kategoriju.
Patçrçtâjus
var iedalît atkarîba no vecuma, dzimuma, ìimenes lieluma,
tâs dzîvesveida. Patçrçtâja
orientçjoðais vecums varçtu bût no 7 lîdz 60
gadiem, taèu visvairâk Internetu lieto jaunieði un
vidçja gadu gâjuma cilvçki. Iedalot
patçrçtâjus pçc dzimuma, nav novçrojama liela
atðíirîba. Bûtisks ir ìimenes dzîvesveids,
bçrnu un vecâku intereses, vajadzîbas.
Viena no
pazîmçm ir ienâkumu lîmenis, nav svarîgi
juridiskai vai fiziskai personai. Internetu nevar nosaukt par
pirmâs nepiecieðamîbas preci, ìimene domâs
vispirms par pârtiku, apìçrbu, uzòçmums
ieguldîs brîvos lîdzekïus darîjumos, kas
nodroðina tâ izdzîvoðanu, un tikai tad domâs par
tâdu papildus çrtîbu, kâ Internets . Tâpat
ir jâmin tâdi faktori, kâ profesija, izglîtîba.
Ja lietotâjs nezin angïu valodu vai neorientçjas datoros,
ðaubos vai viòð kïûs par Interneta
lietotâju. Daþâdu profesiju pârstâvji nevar
iztikt bez Interneta , tas ir kïuvis par darba sastâvdaïu.
Segmentçjot
pçc kultûras pazîmçm loìiski bûtu
secinât, jo augstâka garîgâ attîstîba un
izglîtîbas lîmenis, jo lielâks pieprasîjums
pçc Interneta .
Ir cilvçki,
kas joprojâm neuzticas datoriem un kur nu vçl tâdai
informâcijas ieguves avotam, kâ Internets . Ðie
cilvçki izvçlas jau ierastas lietas – grâmatas,
laikrakstus, televîziju.
Attiecîbâ
uz pircçja rîcîbu svarîgi ir zinât tâ
izvçles kritçrijus: cik nozîmîga klientam ir
apkalpoðanas kvalitâte, izplatîtâja popularitâte,
vai arî priekðroka tiek dota zemâm cenâm.
Analizējot
esošo situāciju mēs varam sniegt sekojošas
rekomendācijas:
Valdîbai
atbalstît tos uzòçmus, kas veido daþâdus projektus
skolu un citu mâcîbu iestâþu
apgâdâðanai ar datoriem un Interneta pieslçgumu,
kâ arî ðo mâcîbu iestâþu
audzçkòu apmâcîðanai. Labu piemçru
râda Latelekom , Fortek , Tildes un ComputerLand
apvienotâs “komandas” veidotais projekts “Odiseja”, kas paredz
apgâdât 30 Latvijas skolas ar datoriem un Interneta
pieslçgumu.
Latvijas
uzòçmumiem vairâk pievçrsties www lapu
izveidoðanai un izvietoðanai Internetâ , jo tas ïauj
cilvçkiem visâ pasaulç iegût informâciju par
konkrçto uzòçmumu, kas, savukârt, ir iespçja
iegût sadarbîbas partnerus un piesaistît klientus.
Interneta pieslçgumu
izplatîtâjiem izveidot tieðos sakarus ar starptautiskajiem Interneta
pieslçgumiem, tâdâ veidâ nodroðinot lielâku
datu pârraides âtrumu un trafika apmaiòu. Var arî
paplaðinât esoðo pieslçgumu caurlaidîbu.
Kâdam no
lielâkajiem Latvijas Interneta izplatîtâjiem (Latnet,
Apollo, Parks) vajadzçtu mçìinât ielausties
starpteutiskajâ tirgû. Iesâkumâ varçtu
mçìinât konkurçt ar Lietuvas, Igaunijas, Krievijas
vietçjiem provaideriem.
Noslçgt
lîgumus starp SIA Lattelekom un Interneta
izplatîtâjiem, kuri paredz telefona lîniju izmantoðanas
tarifu samazinâðanu, izmantojot Internetu (principâ to
varçtu panâkt slçdzot lîgumus par 900 sçrijas
telefonu nummuru nodroðinâðanu).
Похожие работы на - Интернет /Латвия/ Реферат. Другое.
Сочинение На Тему Память На День
Нравственные Ценности Сочинение Пример Из Жизни
10 Международная Конференция Эссе 2022
Сочинение По Тексту Амлинского
Курсовая работа: Разработка технологии процесса управления персоналом
Контрольная работа по теме Z-преобразование
Курсовая работа по теме Методики групповой терапии
Эссе Про Радость
Реферат: История Татарстана
Реферат: Фонвизин Денис Иванович 2
Реферат: Виды и устройство туристических байдарок
Конкурентоспособность Услуг Сбербанк Дипломная Работа
Состав и виды кадровой документации
Реферат: Оборотные фонды
Доклад: Китай: Ченде
Место и проблемы развивающихся стран в мировом хозяйстве
Мое Представление О Науке В Углту Эссе
Сочинение: "И по-звериному воет людьё…" (человек в повести А. И. Солженицына "Один день Ивана Денисовича")
Эссе Тәрбиеші Болу Менің Бақытым
Дипломная работа по теме Характеристика растений, применяемых при аллергии
Реферат: We Need To Change The Laws Regarding
Реферат: Билеты по трудовому праву
Похожие работы на - Реформирование унитарных предприятий