šErotika.š
Erotika ā no grieÄ·u valodas erotikos ā mÄ«lestÄ«bas, mÄ«las, Å”o jÄdzienu latviski tulko kÄ jutekliskums, juteklÄ«ba.ErotiskÄ dziÅa ā par erotikas bÅ«tÄ«bu ir vairÄki uzskati
1. NaturÄlistiskais uzskats erotisko dziÅu identificÄ ar kailu juteklÄ«bu, respektÄ«vi, seksuÄlo dziÅu, kurai ir refleksa un lÄ«dz ar to acumirkļa raksturs.
2. BioloÄ£iskais uzskats to izskaidro kÄ sugas turpinÄÅ”anas dziÅu
3. SpirituÄlistiskais (jaunplatonisma un kristiÄnisma izveidots) uzskats erotisko dziÅu uztver kÄ dzÄ«vniecisku un neiederÄ«gu cilvÄka tÄ«ri garÄ«gÄ dabÄ.
Visi Å”ie uztvÄrumi ir vienpusÄ«gi, jo Ä«stenÄ«bÄ erotiskÄ dziÅa aptver visu cilvÄku ā miesu un garu. TÄ«ri jutekliska dziÅa ir tikai dzÄ«vniekiem. CilvÄkam tam pÄri sedzas sarežģīta dvÄseles virsbÅ«ve. ErotiskÄ dziÅa ir kompleksa un tÄ ietver sevÄ« veselu rindu elementÄru iedzimtu dziÅu, kas izŔķiramas kÄ vienas totalitÄtes dažÄdas puses.
ErotiskÄ dzeja ā reprezenta daudzos grieÄ·u dzejnieku darbos. Mimnerms (7 gs. pr. Kr.) savÄs elÄÄ£ijÄs apdziedÄja fleitisti Nanno; arÄ« palikuÅ”os fragmentos viÅÅ” runÄ par mÄ«lu un jaunÄ«bas priekiem. ArÄ« citi eleÄ£iÄ·i, pat nopietnais Solons, apdziedÄja AfrodÄ«ti , DionÄ«su un mÅ«zas. Teognida elÄÄ£iju otrÄ grÄmata satur fragmentus, kas veltÄ«ti Erotam un Kipridai; Å”eit tiek apdziedÄts zÄnu skaistums. VÄl vairÄk vietas mÄ«lestÄ«bas motÄ«viem ierÄdÄ«ts lesbieÅ”u Alkaja unSapfo lirikÄ. Alkajam bij vesela dziesmu Ŕķira, erotika (mÄ«lestÄ«bas dzejoļi), pie kam pÄc toreizÄjÄs paraÅ”as viÅÅ” apdziedÄja tiklab skaistus zÄnus kÄ meitenes. Sapfo lirikÄ mÄ«lestÄ«bai pieder viena no pirmÄm vietÄm, tikai dzejniece vairÄk gan jÅ«smo par savÄm draudzenÄm nekÄ par mÄ«lestÄ«bu uz vÄ«rieti. TÄpat mÄ«lestÄ«bas dziesmas rakstÄ«ja dzejnieki Alkmans un Ibiks. Izcils mÄ«las dzejnieks ir Ionietis Anakreonts, kas citu motÄ«vu gandrÄ«z nepazÄ«st kÄ tikai rozes, vÄ«nu un mÄ«lu. TÄpat Teokrita idillÄs galvenie motÄ«vi ir ganu mÄ«lestÄ«ba un dabas skaistums. Å ie paÅ”i motÄ«vi dominÄ aleksandrieÅ”u elÄÄ£ijÄ un epigrammÄ. No grieÄ·u erotisko dzejoļu izdevumiem minami Scriptores erotici, ,ed. La vagnini; Eroticorum Graecorum fragmenta papyracea.
Erotika izpaužas arÄ« mÄkslÄ. TÄ attÄlo tieÅ”i vÄ«rieÅ”a un sievietes mÄ«las dzÄ«vi vai kÄdas citas parÄdÄ«bas, kas uz to norÄda un liek saprast, izjust. TÄ kÄ erotiskÄs mÄkslas viela Åemta no paÅ”a dzÄ«ves pamata satura no dzÄ«ves gribas augstÄkÄ izpauduma akta, tad saprotams, ka tÄ sastopama visos laikmetos un tautÄs, kas vien veidojuÅ”as savas izjÅ«tas.
Lai izteiktu dažÄdus mÄ«lestÄ«bas aspektus un ietonÄjumus, senie grieÄ·i izmanto vairÄkus terminus. Ar vÄrdu eros viÅi apzÄ«mÄ jÅ«tas, kas vÄrstas uz priekÅ”metu, lai to it kÄ pilnÄ«gi ietvertu sevÄ«. Å is termins izsaka mÄ«lestÄ«bu-kaislÄ«bu, greizsirdÄ«bu un juteklisku tieksmi un ir saistÄ«ts ar tÄs juteklisko pusi. Eros pauž dabÄ valdoÅ”o polaritÄti un nerimdinÄmas ilgas pÄrvarÄt Å”o polaritÄti. Eros ir kaislÄ«ga paÅ”atdeve, jÅ«smÄ«ga mÄ«lestÄ«ba, kas lÅ«kojas uz savu priekÅ”metu it kÄ āno apakÅ”as uz augÅ”uā un neatstÄj vietu žÄlumam un iejÅ«tÄ«bai.
Erots (gr. eros, mÄ«lestÄ«ba) ā grieÄ·u mÄ«lestÄ«bas dievs (romieÅ”u Amors). HomÄrs vÄl Erotu nepazÄ«st bet HÄsiods teogonijÄ viÅu jau uzskata par vienu no visagrÄk dzimuÅ”ajiem dieviem. Parasti Erotu uzskatÄ«ja par AfrodÄ«tes dÄlu. PÄc orfiÄ·u mÄcÄ«bas no pirmatnÄjÄs tumsas un tukÅ”uma radÄs sudraba krÄsÄ spÄ«doÅ”a ola, no kuras izŔķīlies Erots kÄ visÄas dzÄ«vÄ«bas valdoÅ”ais spÄks. Erotu pielÅ«dza lÄ«dzÄs AfrodÄ«tei un viÅa kults pastÄvÄja seviŔķi Boiotjas pilsÄtÄ TespijÄs (kur viÅa visvecÄkais attÄls bija rupja akmens veidÄ, bet vÄlÄk tur stÄvÄja slavenais PÄrksitela Erots). TespijÄs ik pÄc 4 g. notika Erota svÄtki ar sporta un mÅ«zikas sacÄ«kstÄm. Erotu mÄdza iedomÄties kÄ brÄ«numdaiļu spÄrnotu bÄrnu: vecÄkÄ laikÄ viÅa atribÅ«ti ir ziedi un lira vÄlÄk mÄ«las bultas vai arÄ« degoÅ”a (kazu) lÄpa rokÄ. VÄlÄk kristÄ«gÄ mÄkslÄ Erota attÄlojums palika par spÄrnotu zÄnveidÄ«gu enÄ£eli
Liela nozÄ«me erotikai ir HinduismÄ, jo viena no trim pamatvÄrtÄ«bÄm hinduismÄ ir vistieÅ”ÄkÄ mÄrÄ saistÄ«ta ar erotiku. Å o vÄrtÄ«bu hinduismÄ apzÄ«mÄ ar jÄdzienu kama (vÄlme). Kama ā jutekliski emocionÄlo tieksmju Ä«stenoÅ”anas normas, zinÄtne par to, kÄ iegÅ«st pareizu prieku, kuru sniedz pieci jutekļi (redze, dzirde, garÅ”a, oža, tauste). Viena no kamas sastÄvdaļÄm ir erotoloÄ£ija, dzimumsaskarsmes priekÅ”rakstu kopums. VÄrds kama plaÅ”Ä nozÄ«mÄ ir vÄlÄÅ”anÄs vispÄr un tÄs apmierinÄÅ”ana, bet Å”aurÄ ā attiecas uz seksu. SaskaÅÄ ar hinduisma kanoniem dzimumbauda ir augstÄkÄ bauda no tÄm, kas iegÅ«stama uz zemes. PaÅ”a kosmosa radÄ«Å”anas aktu hinduisms izprot kÄ dieva un dievietes dzimumakta rezultÄtu (ne jau velti IndijÄ dzimumakts attÄlots uz tempļiem, lietota plaÅ”a simbolika attiecÄ«bÄ uz seksuÄlÄm tÄmÄm utt.). Erotisko kamas aspektu personificÄ dievs Kama vai KamadÄvi, ko uzskata par Dharmas dÄlu. JautÄjumu par to kÄ ievÄrot kamas priekÅ”tatus, risinÄja tÄ kamaÅ”stra ā Ä«paÅ”s žanrs indieÅ”u literatÅ«rÄ (Å”astra ā zinÄtne), kurÄ populÄrÄkais darbs Vatsjanas 3-4 gs. sarakstÄ«tais traktÄts āKamasutraā (sutra ā traktÄts, likumu kopums). Å Ä sacerÄjuma galvenÄ tÄma ir erotoloÄ£ija vai samprajoja (savienoÅ”anÄs) sambhoga (bauda).
20 gs. beigÄs jÄdziens erotika lielÄkajÄ sabiedrÄ«bas daÄ¼Ä saistÄs tikai ar seksu. Å ai sakarÄ Fuko ir liels darbs, kas analizÄ seksu, - āGriba zinÄtā. Tagad tieÅ”Äm eksistÄ tikai sekss. Bet tas ir garlaicÄ«gs, un tÄpÄc tam jÄmirst, lai dotu vietu erotikai. sekss nozÄ«mÄ, ka visi prieki un baudas ir atkarÄ«gi tikai no dzimuma. Turpretim erotika redz Ä·ermeni tÄ vienotÄ«bÄ ar dvÄseli. Erotika ir daudzpusÄ«ga, sekss ā tas ir piecu minÅ«Å”u veikals, kur satiekas divas maŔīnas. sekss - tas ir cilvÄcisko attiecÄ«bu brÄÄ·is, haltÅ«ra; tas, kas ir Ä«sts un vÄrtÄ«gs, kas var bÅ«t arÄ« mÄkslas darbs, rodams tikai erotikÄ. Vilhelms Å mids uzskata, ka pie erotikas Å”aurÄs izpratnes noveda kristietÄ«ba, Kura cilvÄka domas pilnÄ«gi novirzÄ«ja uz viÅa Ä·ermeni, arÄ« uz dzimuma apzinÄÅ”anos
Bet nesvarÄ«gi kļuva skatieni, pieskÄrieni, maigums. Uz dzimumu vÄrsta uzmanÄ«ba un aizliegums to aizskart noveda pie tÄ, ka dzimums kļuva it kÄ viduspunkts, galvenais. Lai gan svarÄ«gs varÄtu bÅ«t nevis tas, bet gan teiksim, deguns. Erotika ir mÄksla, kas pastÄv starp divÄm galÄjÄ«bÄm. PirmÄ ir mÄ«lestÄ«ba kristietÄ«bÄ, kura uzsver bezÄ·ermenisko mÄ«lestÄ«bu, otrÄ, ākailaisā sekss. ErotikÄ svarÄ«gi ir skatieni, žesti, kustÄ«bas. Deja, pieskarÅ”anÄs.