šŸ’–Erotika.šŸ’–

šŸ’–Erotika.šŸ’–


Erotika ā€“ no grieÄ·u valodas erotikos ā€“ mÄ«lestÄ«bas, mÄ«las, Å”o jēdzienu latviski tulko kā jutekliskums, juteklÄ«ba.Erotiskā dziņa ā€“ par erotikas bÅ«tÄ«bu ir vairāki uzskati

1. Naturālistiskais uzskats erotisko dziņu identificē ar kailu juteklību, respektīvi, seksuālo dziņu, kurai ir refleksa un līdz ar to acumirkļa raksturs.

2. BioloÄ£iskais uzskats to izskaidro kā sugas turpināŔanas dziņu

3. Spirituālistiskais (jaunplatonisma un kristiānisma izveidots) uzskats erotisko dziņu uztver kā dzīvniecisku un neiederīgu cilvēka tīri garīgā dabā.

Visi Å”ie uztvērumi ir vienpusÄ«gi, jo Ä«stenÄ«bā erotiskā dziņa aptver visu cilvēku ā€“ miesu un garu. TÄ«ri jutekliska dziņa ir tikai dzÄ«vniekiem. Cilvēkam tam pāri sedzas sarežģīta dvēseles virsbÅ«ve. Erotiskā dziņa ir kompleksa un tā ietver sevÄ« veselu rindu elementāru iedzimtu dziņu, kas izŔķiramas kā vienas totalitātes dažādas puses.

Erotiskā dzeja ā€“ reprezenta daudzos grieÄ·u dzejnieku darbos. Mimnerms (7 gs. pr. Kr.) savās elēģijās apdziedāja fleitisti Nanno; arÄ« palikuÅ”os fragmentos viņŔ runā par mÄ«lu un jaunÄ«bas priekiem. ArÄ« citi eleÄ£iÄ·i, pat nopietnais Solons, apdziedāja AfrodÄ«ti , DionÄ«su un mÅ«zas. Teognida elēģiju otrā grāmata satur fragmentus, kas veltÄ«ti Erotam un Kipridai; Å”eit tiek apdziedāts zēnu skaistums. Vēl vairāk vietas mÄ«lestÄ«bas motÄ«viem ierādÄ«ts lesbieÅ”u Alkaja unSapfo lirikā. Alkajam bij vesela dziesmu Ŕķira, erotika (mÄ«lestÄ«bas dzejoļi), pie kam pēc toreizējās paraÅ”as viņŔ apdziedāja tiklab skaistus zēnus kā meitenes. Sapfo lirikā mÄ«lestÄ«bai pieder viena no pirmām vietām, tikai dzejniece vairāk gan jÅ«smo par savām draudzenēm nekā par mÄ«lestÄ«bu uz vÄ«rieti. Tāpat mÄ«lestÄ«bas dziesmas rakstÄ«ja dzejnieki Alkmans un Ibiks. Izcils mÄ«las dzejnieks ir Ionietis Anakreonts, kas citu motÄ«vu gandrÄ«z nepazÄ«st kā tikai rozes, vÄ«nu un mÄ«lu. Tāpat Teokrita idillēs galvenie motÄ«vi ir ganu mÄ«lestÄ«ba un dabas skaistums. Å ie paÅ”i motÄ«vi dominē aleksandrieÅ”u elēģijā un epigrammā. No grieÄ·u erotisko dzejoļu izdevumiem minami Scriptores erotici, ,ed. La vagnini; Eroticorum Graecorum fragmenta papyracea.

Erotika izpaužas arÄ« mākslā. Tā attēlo tieÅ”i vÄ«rieÅ”a un sievietes mÄ«las dzÄ«vi vai kādas citas parādÄ«bas, kas uz to norāda un liek saprast, izjust. Tā kā erotiskās mākslas viela ņemta no paÅ”a dzÄ«ves pamata satura no dzÄ«ves gribas augstākā izpauduma akta, tad saprotams, ka tā sastopama visos laikmetos un tautās, kas vien veidojuÅ”as savas izjÅ«tas.

Lai izteiktu dažādus mÄ«lestÄ«bas aspektus un ietonējumus, senie grieÄ·i izmanto vairākus terminus. Ar vārdu eros viņi apzÄ«mē jÅ«tas, kas vērstas uz priekÅ”metu, lai to it kā pilnÄ«gi ietvertu sevÄ«. Å is termins izsaka mÄ«lestÄ«bu-kaislÄ«bu, greizsirdÄ«bu un juteklisku tieksmi un ir saistÄ«ts ar tās juteklisko pusi. Eros pauž dabā valdoÅ”o polaritāti un nerimdināmas ilgas pārvarēt Å”o polaritāti. Eros ir kaislÄ«ga paÅ”atdeve, jÅ«smÄ«ga mÄ«lestÄ«ba, kas lÅ«kojas uz savu priekÅ”metu it kā ā€œno apakÅ”as uz augÅ”uā€ un neatstāj vietu žēlumam un iejÅ«tÄ«bai.

Erots (gr. eros, mÄ«lestÄ«ba) ā€“ grieÄ·u mÄ«lestÄ«bas dievs (romieÅ”u Amors). Homērs vēl Erotu nepazÄ«st bet Hēsiods teogonijā viņu jau uzskata par vienu no visagrāk dzimuÅ”ajiem dieviem. Parasti Erotu uzskatÄ«ja par AfrodÄ«tes dēlu. Pēc orfiÄ·u mācÄ«bas no pirmatnējās tumsas un tukÅ”uma radās sudraba krāsā spÄ«doÅ”a ola, no kuras izŔķīlies Erots kā visāas dzÄ«vÄ«bas valdoÅ”ais spēks. Erotu pielÅ«dza lÄ«dzās AfrodÄ«tei un viņa kults pastāvēja seviŔķi Boiotjas pilsētā Tespijās (kur viņa visvecākais attēls bija rupja akmens veidā, bet vēlāk tur stāvēja slavenais Pārksitela Erots). Tespijās ik pēc 4 g. notika Erota svētki ar sporta un mÅ«zikas sacÄ«kstēm. Erotu mēdza iedomāties kā brÄ«numdaiļu spārnotu bērnu: vecākā laikā viņa atribÅ«ti ir ziedi un lira vēlāk mÄ«las bultas vai arÄ« degoÅ”a (kazu) lāpa rokā. Vēlāk kristÄ«gā mākslā Erota attēlojums palika par spārnotu zēnveidÄ«gu enÄ£eli

Liela nozÄ«me erotikai ir Hinduismā, jo viena no trim pamatvērtÄ«bām hinduismā ir vistieŔākā mērā saistÄ«ta ar erotiku. Å o vērtÄ«bu hinduismā apzÄ«mē ar jēdzienu kama (vēlme). Kama ā€“ jutekliski emocionālo tieksmju Ä«stenoÅ”anas normas, zinātne par to, kā iegÅ«st pareizu prieku, kuru sniedz pieci jutekļi (redze, dzirde, garÅ”a, oža, tauste). Viena no kamas sastāvdaļām ir erotoloÄ£ija, dzimumsaskarsmes priekÅ”rakstu kopums. Vārds kama plaŔā nozÄ«mē ir vēlÄ“Å”anās vispār un tās apmierināŔana, bet Å”aurā ā€“ attiecas uz seksu. Saskaņā ar hinduisma kanoniem dzimumbauda ir augstākā bauda no tām, kas iegÅ«stama uz zemes. PaÅ”a kosmosa radÄ«Å”anas aktu hinduisms izprot kā dieva un dievietes dzimumakta rezultātu (ne jau velti Indijā dzimumakts attēlots uz tempļiem, lietota plaÅ”a simbolika attiecÄ«bā uz seksuālām tēmām utt.). Erotisko kamas aspektu personificē dievs Kama vai Kamadēvi, ko uzskata par Dharmas dēlu. Jautājumu par to kā ievērot kamas priekÅ”tatus, risināja tā kamaÅ”stra ā€“ Ä«paÅ”s žanrs indieÅ”u literatÅ«rā (Å”astra ā€“ zinātne), kurā populārākais darbs Vatsjanas 3-4 gs. sarakstÄ«tais traktāts ā€œKamasutraā€ (sutra ā€“ traktāts, likumu kopums). Šā sacerējuma galvenā tēma ir erotoloÄ£ija vai samprajoja (savienoÅ”anās) sambhoga (bauda).

20 gs. beigās jēdziens erotika lielākajā sabiedrÄ«bas daļā saistās tikai ar seksu. Å ai sakarā Fuko ir liels darbs, kas analizē seksu, - ā€œGriba zinātā€. Tagad tieŔām eksistē tikai sekss. Bet tas ir garlaicÄ«gs, un tāpēc tam jāmirst, lai dotu vietu erotikai. sekss nozÄ«mē, ka visi prieki un baudas ir atkarÄ«gi tikai no dzimuma. Turpretim erotika redz Ä·ermeni tā vienotÄ«bā ar dvēseli. Erotika ir daudzpusÄ«ga, sekss ā€“ tas ir piecu minÅ«Å”u veikals, kur satiekas divas maŔīnas. sekss - tas ir cilvēcisko attiecÄ«bu brāķis, haltÅ«ra; tas, kas ir Ä«sts un vērtÄ«gs, kas var bÅ«t arÄ« mākslas darbs, rodams tikai erotikā. Vilhelms Å mids uzskata, ka pie erotikas Å”aurās izpratnes noveda kristietÄ«ba, Kura cilvēka domas pilnÄ«gi novirzÄ«ja uz viņa Ä·ermeni, arÄ« uz dzimuma apzināŔanos

Bet nesvarÄ«gi kļuva skatieni, pieskārieni, maigums. Uz dzimumu vērsta uzmanÄ«ba un aizliegums to aizskart noveda pie tā, ka dzimums kļuva it kā viduspunkts, galvenais. Lai gan svarÄ«gs varētu bÅ«t nevis tas, bet gan teiksim, deguns. Erotika ir māksla, kas pastāv starp divām galējÄ«bām. Pirmā ir mÄ«lestÄ«ba kristietÄ«bā, kura uzsver bezÄ·ermenisko mÄ«lestÄ«bu, otrā, ā€œkailaisā€ sekss. Erotikā svarÄ«gi ir skatieni, žesti, kustÄ«bas. Deja, pieskarÅ”anās.


Report Page